
Darba devējiem Latvijā ir juridisks pienākums nodrošināt, ka visi ar darbiniekiem noslēgtie dokumenti ir kārtībā – ne tikai pēc satura, bet arī pēc noformējuma un parakstu derīguma. Valsts darba inspekcija (VDI) veic uzņēmumu pārbaudes, lai kontrolētu, kā tiek ievērotas Darba likuma un citu normatīvo aktu prasības.
Šādās pārbaudēs liela nozīme ir tam, vai dokumentācija ir sakārtota un paraksti ir juridiski spēkā esoši, jo tas var tieši ietekmēt pārbaudes gaitu un rezultātu. Profesionāli sakārtoti dokumenti un pierādāmi elektroniskie paraksti ne vien vairo uzticamību, bet arī palīdz izvairīties no pārpratumiem vai strīdiem. Tālāk aplūkosim, kādus dokumentus VDI visbiežāk pieprasa uzrādīt, kāpēc ar dokumentu esamību vien nepietiek, kā digitālie dokumenti var atvieglot (vai sarežģīt) pārbaudi, kas ir "audit trail" (audita pieraksts) un kāpēc tas ir svarīgs, kā arī sniegsim praktisku pašpārbaudes čeklisti darba devējiem.
Valsts darba inspektori pārbaudēs vienmēr vēlas pārliecināties, vai uzņēmumā ir visi obligātie dokumenti un vai tie atbilst normatīvo aktu prasībām. Kopā ar uzņēmuma atbildīgajām personām inspektors skatās, vai ir noformēti visi darba tiesībām un darba aizsardzībai nepieciešamie dokumenti.
Piemēram, VDI inspektors prasīs uzrādīt: darba vides risku novērtējumu, darba aizsardzības instrukcijas un instruktāžu reģistrācijas žurnālus, obligāto veselības pārbaužu (OVP) kartītes, darba līgumus, darba laika uzskaites dokumentus, algu aprēķinus un izmaksu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas saistīti ar darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu.
Visiem šiem dokumentiem jābūt viegli pieejamiem un uzreiz uzrādāmiem inspektoram. Ja kāds dokuments uz pārbaudes brīdi nebūs atrodams vai būs nesakārtots, tas var paildzināt inspekcijas laiku un radīt papildus jautājumus.
Šeit ir galveno dokumentu saraksts, kuriem jābūt sagatavotiem un pēc nepieciešamības noslēgtiem ar darbiniekiem, un kurus VDI pārbaudēs var pieprasīt:
Padoms: Pirms VDI vizītes pārliecinieties, ka augstāk minētie dokumenti ir sakārtoti sistemātiskā kārtībā (piemēram, personāla lietās vai digitālā arhīvā) un atbildīgās personas zina, kur tie atrodas. Tas atvieglos un paātrinās pārbaudi, kā arī radīs inspektoram iespaidu, ka uzņēmums apzinīgi ievēro prasības.
VDI norāda, ka gadījumos, kad nepieciešamie dokumenti atrodas citur (nav pieejami uz vietas uzņēmumā), inspektora vizīte var ieilgt vai dokumentus nāksies iesniegt vēlāk papildus. Tādēļ labāk, lai viss vajadzīgais ir uzreiz uzrādāms.
Būtiski saprast, ka dokuments ir derīgs tikai tad, ja tas pienācīgi parakstīts un tam ir juridisks spēks. Tas attiecas gan uz papīra dokumentiem, gan elektroniskajiem dokumentiem. Nepietiek ar to, ka "dokumenta teksts eksistē" – tam jābūt arī tiesiski noformētam, lai nepieciešamības gadījumā kalpotu par pierādījumu un sniegtu likumā paredzētās garantijas. Zemāk izskaidrojam, kāpēc paraksta esamība un pierādāmība ir tik svarīga VDI pārbaudēs un strīdu situācijās.
Darba līguma rakstveida forma ir obligāta prasība, un tā nodrošina abu pušu tiesisko aizsardzību. Ja līgums nav rakstveidā noformēts, rodas nopietni riski.
Kā uzsver darba tiesību eksperti, rakstveidā noslēgts darba līgums ir juridisko garantiju nesējs, savukārt nenoformēts līgums rada risku abām pusēm – darba devējam var rasties problēmas pierādīt līgumā atrunātos nosacījumus (piemēram, pārbaudes laika esamību), bet darbiniekam – pierādīt, no kura brīža un ar kādiem nosacījumiem viņš strādājis. Tādēļ Darba likums uzliek par pienākumu darba devējam gādāt, lai līgums tiktu pienācīgi noformēts pirms darba sākuma.
VDI inspektoram konstatējot, ka darbinieks strādā bez rakstiska līguma vai ar nepilnīgi noformētu līgumu, tas tiks traktēts kā pārkāpums, kas jānovērš nekavējoties.
Paraksta juridiskā spēkā esamība nozīmē, ka paraksts ir īsts, pieder attiecīgajai personai un nav apstrīdams. Papīra dokumenta gadījumā tas nozīmē oriģinālu ar pašrocīgu (roku) parakstu.
Savukārt elektroniski parakstītam dokumentam juridisko spēku piešķir drošs elektroniskais paraksts atbilstoši normatīviem. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3. pantu prasība pēc rakstveida formas ir izpildīta, ja elektroniskam dokumentam ir elektroniskais paraksts un tas atbilst citām likumu prasībām – turklāt elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam pievienots drošs elektroniskais paraksts.
Praktiski tas nozīmē, ka darba līgumu drīkst slēgt un parakstīt elektroniski, ja izmanto kvalificētu (drošu) e-parakstu, un šādam e-līgumam ir tāds pats juridisks spēks kā papīra dokumentam.
Tomēr jāpievērš uzmanība paraksta veidam un pierādāmībai. Ja uzņēmums izmanto elektroniskos dokumentus, vēlams, lai abi līgumslēdzēji paraksta dokumentu vienādā veidā. Darba devējam un darbiniekam jāvienojas par vienotu parakstīšanas formu – vai nu abi paraksta fiziski uz papīra, vai abi paraksta elektroniski.
Kā norāda VDI un juristi, dokumentam nebūs iegūstams vienots oriģināls, ja viena puse to paraksta tikai uz papīra, bet otra – elektroniski.
Šādā situācijā var rasties strīdi par dokumenta spēkā esamību, jo nav vienota oriģināla. Lai dokuments būtu juridiski drošs, visām pusēm jāparaksta tas identiski. Tieši tāpēc arī LV portāls skaidro: "Lai dokuments iegūtu juridisko spēku, iesaistītajām pusēm to nepieciešams parakstīt vienādi – vai nu elektroniski, vai fiziski papīra formātā."
Papildus tam, pierādāmība nozīmē, ka vajadzības gadījumā jūs varat uzrādīt pierādījumus paraksta autentiskumam. Piemēram, ja dokuments ir parakstīts elektroniski, vien ar izdrukātu PDF failu var nepietikt – jābūt iespējai parādīt elektroniskā paraksta derīgumu (piemēram, inspektora klātbūtnē atvērt dokumentu ar e-paraksta pārbaudes rīku). Drošu e-parakstu derīgumu var pārbaudīt tiešsaistē, augšupielādējot dokumentu portālā eParaksts.lv, kas uzrādīs, vai paraksts ir derīgs un nav viltots.
Tādēļ uzņēmumam, kas izmanto e-dokumentus, jānodrošina pieeja šādiem pārbaudes rīkiem un jāglabā dokumenti to oriģinālajā elektroniskajā formātā.
Arī papīra līgumu gadījumā nepieciešams glabāt oriģinālus ar pašrocīgiem parakstiem – kopijas vai skenējumi ne vienmēr būs pietiekami, it īpaši ja rodas juridisks strīds par paraksta īstumu. VDI pārbaudē inspektors parasti uzticas dokumentu kopijām, tomēr, ja rodas šaubas par autentiskumu, var lūgt uzrādīt oriģinālu vai citus pierādījumus. Secinājums: darba devējam jāpārliecinās, ka katrs dokuments ir ne tikai uzrakstīts, bet arī pienācīgi parakstīts un pēc vajadzības šis paraksts ir pierādāms.
Mūsdienās daudzi uzņēmumi pāriet uz digitālu dokumentu apriti, un tam ir virkne priekšrocību – tomēr ir arī izaicinājumi, kas jāņem vērā, lai digitalizācija nekļūtu par šķērsli VDI pārbaudes laikā. Aplūkosim, kā elektroniski dokumenti un e-paraksti var atvieglot vai sarežģīt inspekcijas procesu.
Kāpēc digitāli dokumenti var atvieglot pārbaudi? Pirmkārt, elektroniskie dokumenti ir ērti glabājami un ātri meklējami. Ja visi līgumi, rīkojumi, atskaites u.c. ir sakārtoti digitālā arhīvā vai dokumentu vadības sistēmā, tad inspektora pieprasītos materiālus var atrast un uzrādīt dažu minūšu laikā. Tas ir īpaši noderīgi lielos uzņēmumos, kur papīra kalnos kaut ko sameklēt var būt laikietilpīgi.
Otrkārt, attālināta piekļuve – ja inspektoram pēkšņi nepieciešams dokuments, kas glabājas citā birojā vai pie cita darbinieka, elektroniskā vidē to var nosūtīt pa e-pastu vai koplietot tiešsaistē, nevajag gaidīt fizisku piegādi. Treškārt, digitāli parakstītiem dokumentiem ir iebūvēta informācija par paraksta laiku un personu, kas var palīdzēt apliecināt, ka dokuments tiešām noslēgts konkrētā datumā. Piemēram, drošs elektroniskais paraksts pievieno laikspiedolu un sertifikātu, kas apliecina parakstītāja identitāti un parakstīšanas brīdi. Šāda informācija uzreiz rada lielāku uzticību dokumenta autentiskumam.
Turklāt vairāki uzņēmumi un arī valsts iestādes ziņo, ka, pārejot uz e-parakstiem, uzlabojas efektivitāte – dokumentus var parakstīt ātrāk, nav jātērē laiks drukāšanai un sūtīšanai. Piemēram, VDI praksē nav iebildumu pret elektronisku dokumentu lietošanu personāla procesos – ar nosacījumu, ka tiek nodrošinātas visas dokumenta juridiskā spēka prasības un ievēroti e-dokumentus regulējošie normatīvi.
Tātad VDI atzīst e-dokumentus par līdzvērtīgiem papīra dokumentiem, ja vien tie ir pareizi noformēti. Daži uzņēmumi pat pilnībā atteikušies no papīra – piemēram, IT nozarē ir gadījumi, kad 100% darba līgumu tiek parakstīti elektroniski, un tas nerada problēmas ne darbiniekiem, ne uzraugošajām iestādēm, ja visi ir apmācīti un aprīkoti darbam ar e-parakstiem.
Kādi riski un klupšanas akmeņi jāņem vērā? Pirmkārt, tehniskā piekļuve: pārliecinieties, ka pārbaudes brīdī varēsiet atvērt elektroniskos dokumentus un parādīt to saturu un parakstus.
Tas nozīmē, ka datorā jābūt pieejamai attiecīgajai programmatūrai vai internetam, lai vajadzības gadījumā pārbaudītu e-paraksta derīgumu (piemēram, caur eParaksts.lv tiešsaistē). Ja inspektors redz tikai izdrukātu kopiju, viņš var lūgt pierādīt, ka oriģināls tiešām parakstīts elektroniski – esiet tam gatavi.
Otrkārt, darbinieku iesaiste: visiem darbiniekiem, kas paraksta dokumentus elektroniski, ir jābūt pieejamam drošam elektroniskajam parakstam (eID kartei, e-paraksta viedkartei vai mobilajam eParakstam) un jāprot to lietot. Ja kaut vienam darbiniekam tāda nav, viņam paredzētie dokumenti būs jāparaksta papīra formātā, kas atkal rada jau pieminēto "daļēji elektroniska" dokumenta problēmu.
Tāpēc uzņēmumā ieteicams ieviest vienotu kārtību, ka visi paraksta digitāli (vai visi – uz papīra). VDI iesaka laikus nodrošināt darbiniekus ar e-parakstiem un apmācīt tos lietot, lai visa dokumentu aprite varētu notikt elektroniski – tas ilgtermiņā atvieglos gan ikdienas procesu, gan kontroli.
Treškārt, dokumentu drošība un glabāšana: digitāli dokumenti jāsargā no neatļautām izmaiņām. Ir jāpārliecinās, ka pēc parakstīšanas elektroniskais dokuments netiek labots vai aizstāts ar citu versiju bez pienācīgas uzskaites.
Šeit talkā nāk audita pieraksts (par to – nākamajā sadaļā). Ja glabājat dokumentus mākonī vai dokumentu vadības sistēmā, izmantojiet piekļuves tiesības un versiju kontroles mehānismus, lai vienmēr varētu izsekot, kas un kad dokumentā veicis.
Svarīgi arī regulāri veidot rezerves kopijas – lai tehnisku problēmu gadījumā dokumenti nepazustu. No VDI viedokļa nav lielas nozīmes, vai dokuments ir papīra vai elektronisks, ja vien darba devējs spēj to uzrādīt un apliecināt tā autentiskumu. Tādēļ izvērtējiet savas IT sistēmas uzticamību: pārbaudē nevēlaties situāciju, ka "dators salūza un mēs netiekam klāt e-līgumiem".
Summējot: dokumentu digitālā forma var ievērojami atvieglot VDI pārbaudi, ja uzņēmums ir sagatavojies – visiem ir derīgi e-paraksti, dokumenti glabājas pārskatāmā sistēmā, un atbildīgajiem ir prasmes ātri uzrādīt elektroniskos failus un pārbaudīt to derīgumu.
Tajā pašā laikā nepareiza vai nepilnīga digitalizācija var radīt sarežģījumus, ja trūkst parakstu, piekļuves vai skaidrības par elektronisko dokumentu juridisko spēku. Tāpēc pārejai uz e-dokumentiem jābūt pārdomātai: ieviesiet iekšējās procedūras, apmāciet darbiniekus un pārbaudiet, kā jūsu digitālie dokumenti izskatās "no malas" – vai uz tiem skaidri redzams, kas un kad tos parakstījis, vai ir pievienoti laikspiedoli utt. Ja viss ir kārtībā, VDI inspekcija noritēs tikpat raiti (vai pat raitāk) kā strādājot ar papīra dokumentiem.
Runājot par elektronisko dokumentu apriti, bieži tiek minēts jēdziens "audit trail" jeb audita pieraksts (to var dēvēt arī par darbību žurnālu vai dokumenta vēsturi). Tas ir īpaši aktuāli gan no VDI uzraudzības, gan potenciālas tiesvedības viedokļa, jo audita pieraksts palīdz pierādīt dokumentu autentiskumu un izsekot to izmaiņām. Aplūkosim, ko tieši nozīmē audita pieraksts un kāpēc tas varētu interesēt inspektorus vai tiesu.
Audita pieraksts ir hronoloģisks ierakstu kopums, kas fiksē visas svarīgākās darbības ar dokumentu. Piemēram, ja izmantojat elektronisko dokumentu vadības vai e-parakstu platformu, tajā parasti saglabājas informācija par to, kurš un kad dokumentu izveidoja, rediģēja, parakstīja, kā arī vai dokuments ticis skatīts vai lejupielādēts.
Šie dati veido sava veida "pēdas" (trail), kas apliecina dokumenta dzīvesciklu. Glabājot līgumus digitāli, automātiski veidojas šāds audita pieraksts par dokumenta piekļuvi un modificēšanu – sistēma reģistrē, kas un kad atvēris vai labojis failu. Šāda caurredzamība ir ļoti noderīga, ja rodas jautājumi par to, vai, piemēram, līguma saturs ticis mainīts pēc parakstīšanas vai kurš apstiprināja konkrētus noteikumus.
No VDI skatu punkta audita pieraksts var nebūt pirmais, ko inspektors prasīs, taču netieši tas spēlē nozīmīgu lomu. Piemēram, ja darbinieks sūdzas VDI, ka viņa darba līgums ticis prettiesiski mainīts ar atpakaļejošu datumu (piemēram, bez viņa piekrišanas labota kāda sadaļa), audita ieraksti var pierādīt, kas īsti noticis – vai dokuments tiešām labots pēc sākotnējās parakstīšanas un kurš to darījis.
Vai arī, ja radīsies šaubas, vai darbinieks ir iepazīstināts ar jauniem darba kārtības noteikumiem, sistēmas žurnāls varētu uzrādīt, ka darbinieks elektroniski apstiprinājis dokumentu konkrētā datumā.
Tādejādi audita pieraksts palīdz darba devējam apliecināt savu rīcību un ievērotās procedūras. Inspektoram redzot, ka uzņēmumā tiek lietota sistēma ar audita žurnālu, var rasties lielāka pārliecība, ka dokumentu aprite ir caurskatāma un godprātīga.
No tiesvedības viedokļa audita pieraksta esamība ir vēl kritiskāka. Ja domstarpības ar darbinieku nonāk līdz tiesai (piemēram, strīds par līguma nosacījumiem, paraksta autentiskumu vai darba laika uzskaiti), detalizēts elektroniskais žurnāls var kalpot par pierādījumu.
Tas var parādīt tiesai, ka, piemēram, darbinieks pats elektroniski parakstījis dokumentu konkrētā datumā un dokuments pēc tam vairs nav ticis mainīts – tādējādi apstiprinot, ka līguma saturs ir nemainīgs kopš parakstīšanas. Daudzās tiesās digitālie pierādījumi (t.sk. sistēmu audita ieraksti) tiek atzīti par derīgiem un pat izšķirošiem.
Labi uzturēts audita trails demonstrē, ka uzņēmums kontrolē savu dokumentu apriti, jo var uzrādīt pilnu versiju vēsturi un izmaiņu žurnālu. Pretēji tam – ja dokumentu izcelsme un izmaiņas nav izsekojamas, rodas šaubas par to ticamību.
Mūsdienās daudzas uzticamas e-parakstu un dokumentu vadības platformas nodrošina automātisku audita pierakstu. Piemēram, kvalificētu e-parakstu risinājumi (atbilstoši eIDAS regulai) nereti dokumentā pašā iekļauj informāciju par sertifikātiem un laikzīmogiem, nodrošinot tam ilglaicīgu derīgumu un iespēju pārbaudīt arī pēc daudziem gadiem.
Dažas platformas vēl papildus ļauj lejuplādēt parakstīšanas apliecinājumu (signature certificate), kur redzams katra parakstītāja IP adrese, parakstīšanas laiks un unikāls kods, kas sasaista parakstu ar dokumentu. Šāds apliecinājums var kalpot kā audita trail papīra izdruka, ko var glabāt kopā ar dokumentu. Svarīgi atcerēties: audita pieraksts darbojas kā papildu drošības spilvens – ikdienā varbūt tam nepievēršam uzmanību, bet problēmsituācijā tas var glābt, sniedzot skaidrus pierādījumus "kurš-ko-kad" ir darījis ar attiecīgo dokumentu.
Rezumējot, "audit trail" jeb audita žurnāls ir būtisks elektronisko dokumentu elements, kas veicina atbildību un caurredzamību. Darba devējiem ieteicams izmantot sistēmas un rīkus, kas nodrošina audita pierakstu, jo tas ne tikai palīdz iekšējai kārtībai, bet arī dod papildu argumentus VDI vai tiesas priekšā, ja jāpierāda savu darbību likumība.
Lai darba devējs justos droši un gatavs VDI pārbaudei, noderīga ir regulāra pašpārbaude. Zemāk sagatavots īss čeklists – iziesim tam cauri un pārbaudīsim, vai jūsu uzņēmumā katrs punkts ir izpildīts. Ja atbilde uz kādu no jautājumiem ir nē, tas norāda uz jomu, kur nepieciešams uzlabojums, lai novērstu iespējamos riskus.
Noslēgumā – mierīgs prāts un drošība rodas no labas sagatavotības. Ja esat parūpējies par to, lai visi dokumenti ir kārtībā, pareizi parakstīti un vienmēr pieejami, tad arī VDI vizīte nebūs biedējoša. Atcerieties, ka VDI mērķis nav sodīt, bet gan novērst pārkāpumus un palīdzēt darba videi kļūt drošākai un likumam atbilstošai. Sakārtota dokumentācija un korekta elektronisko parakstu izmantošana ir jūsu sabiedrotie – tie parāda inspektoram, ka esat atbildīgs un likumpaklausīgs darba devējs, un vienlaikus nodrošina jums pašiem stipras pozīcijas jebkuru domstarpību risināšanā. Palīdziet sev un saviem darbiniekiem justies droši, savlaicīgi sakārtojot dokumentus – tas atmaksāsies gan ikdienā, gan situācijās, kad tiek pārbaudīts jūsu uzņēmuma atbilstības līmenis.
Cik ilgi iepriekš VDI paziņo par pārbaudi?
Parasti VDI nosūta paziņojumu par plānoto pārbaudi dažas dienas līdz nedēļu iepriekš, izmantojot TEIS sistēmu. Paziņojumā ir norādīts pārbaudes datums un dokumentu saraksts, ko inspektors vēlas redzēt. Ārkārtas gadījumos (piemēram, pēc nelaimes gadījuma darbā) pārbaude var notikt arī bez iepriekšēja brīdinājuma.
Vai elektroniski parakstīts darba līgums ir tikpat derīgs kā papīra formātā?
Jā, Latvijā drošs elektroniskais paraksts (eID karte, eParaksts mobile vai eParaksts viedkarte) likuma izpratnē ir līdzvērtīgs pašrocīgam parakstam. Elektroniski parakstīts darba līgums pilnībā atbilst rakstveida formas prasībām un ir akceptēts VDI pārbaudēs.
Ko darīt, ja kāds dokuments ir pazudis vai trūkst?
Ja atklājat trūkstošu dokumentu pirms pārbaudes, mēģiniet to pēc iespējas ātrāk atjaunot – piemēram, lūdziet darbiniekam atkārtoti parakstīt vai sagatavojiet trūkstošo amata aprakstu. Pārbaudes laikā esiet godīgi: atzīstiet trūkumu un paskaidrojiet, kā plānojat situāciju labot. Inspektors novērtēs sadarbības gatavību.
Cik ilgi jāglabā darba dokumenti?
Darba līgumus un ar tiem saistītos dokumentus jāglabā vismaz 10 gadus pēc darba attiecību izbeigšanas. Darba laika uzskaiti, atvaļinājumu grafikus un algas dokumentus arī glabā 10 gadus. Darba aizsardzības dokumentāciju (risku novērtējumu, instruktāžu žurnālus) ieteicams glabāt 75 gadus.
Vai VDI var uzlikt sodu jau pie pirmā pārkāpuma?
VDI vadās pēc samērīguma principa. Nelielu trūkumu gadījumā parasti vispirms tiek dots priekšraksts ar termiņu situācijas labošanai. Naudas sods parasti tiek piemērots, ja pārkāpums ir nopietns, atkārtots vai ja darba devējs neizpilda priekšrakstu. Tomēr smagu pārkāpumu gadījumā (piemēram, nereģistrēti darbinieki) sods var tikt uzlikts arī pirmajā reizē.